Reliģija
Vidrižnieki piederēja pie Lēdurgas evaņģeliski luteriskās draudzes (līdz 19.gs. 30.gadiem - Turaidas draudze), bīriņieši jau no 13.gs. piederēja pie Krimuldas draudzes, daļa - pie Pēterupes draudzes.
Nostāsti vēstī, ka Vidrižos Kaniņu pilskalnā 13.gs. bijusi baznīca un kapsēta. 19.gs. vidū uz Bīriņu muižas zemes uzcelta neliela pareizticīgo koka baznīca, ap 1876.gadu tā pārcelta uz Lēdurgu. Ap 1813.gadu Vidrižos sākusies brāļu draudžu kustība. 1825.gadā hernhūtieši pulcējušies Budes mājas rijā, 1826.gadā ar barona fon Budberga atbalstu tajā izbūvēja saiešanas kambari. 1836.gadā rija nodega, pulcēšanās notika Unkšu mājās, vēlāk Budēs uzcēla saiešanas namu, kurš pastāvēja līdz 1850.gadam.
Vidrižu kapsētu sāka veidot 1848.gadā. Virs kapličas rakstnieka L.Paegles tēva M.Paegles kalts krusts. Tagadējais kapličas zvans iesvētīts 1926.gadā.
