Vēsture
Tagadējā Vidrižu pagasta teritoriju veido 1868.gadā dibinātais Igates pagasts, kas Vidrižu pagastā iekļauts jau 19.gadsimtā, un Bīriņu pagasta R daļa, kas pievienota pēc 2.pasaules kara. Vidriži, Bīriņi un Igate senatnē bija lībiešu Turaidas valsts sastāvdaļa. Vidriži (Vidsell, Widdrisch, Widrickshof) minēti 1582.gada zemes revīzijas dokumentos, kur norādīts, ka Vidrižu pagastā ir vismazāk apstrādātās zemes (1,2%) Turaidas pilsnovadā. 19.gadsimtā Vidrižu muiža piederēja barona fon Budberga dzimtai, kura vairākās paaudzēs bija saistīta ar cara galmu.
Igate (Īgate, Idsell, Idselhoff) pirmoreiz minēta 1455.gada pirkšanas un pārdošanas aktā, kad tā kļuva par Pētera fon der Borha īpašumu.
Bīriņi (Koldsell, Koltzen, Buringshof) senatnē ietilpa Kubeseles novadā. 1574.gadā šo vietu īpašumā ieguva Johans Bīrings, 1639.gadā – J. H. Reiters, tad Rīgas birģermeistars J. Flīgelns, fon Samsonu dzimta, no 1725.gada līdz 1782.gadam – K. F. Mengdens, Vidzemes landrāts Ludvigs Augusts Mellins, Augusts fon Pistolkorss.
Senatnē tagadējā pagasta teritorijā bijusi Vidrižu (Widdrisch) muiža ar Murikmuižas (Murkužu, Murkažu), Duņķu un Pečeikas pusmuižām, Bīriņu (Kolzen) muiža ar Eikažu un Jērkules pusmuižām un Pēterupes mācītāja muižu (1638.gadā Bīriņu muižai piederējuši 7 zemnieku ciemi, viens no vecākajiem – Eikaži, 13.gadsimtā – Jeiki-sile, vēlāk Dorff Jeikisch) un Igates muiža ar pusmuižām Buschhof, Aleksanderhof, Kruschhof. Dažādos laika posmos Igatē darbojies Žīdiņkrogs un Tīkmerkrogs, Bīriņos – Vārpkrogs, Saulītes un Vēžu krogs.
1638. gadā Vidzemes revīzijas dokumentos pie Limbažu ceļa Vidrižos minēts krogs Gravās, 20.gadsimta 30.gados – Lejaskrogs, kurš bijis garākais krogs ceļa posmā Ragana – Limbaži.
Igates „Tīkmeros” un Bīriņu „Mellupēs” ražoti ķieģeļi un dakstiņi, bet Vidrižu „Mīliškalnos” – ķieģeļi.
L. A. Mellīna (18.gadsimtā) un fon Pistolkorsu (19.-20.gadsimtā) valdīšanas laikā bijusi, attīstīta muižu saimniecība. Mellīns bijis zemnieku aizstāvis, saimnieciskās un garīgās kultūras progresa veicinātājs. 1831.gadā Mellīns nodibināja godalgas fondu centīgiem bīriņiešiem (1800 dālderu). Bīriņos ar 1892.gadu datējami rūpniecības aizsākumi. 1906.gadā Vidrižos tika ierīkota spirta dedzinātava, vēlāk tajā ražota ciete, krējuma konfektes, sulas, vīni, konservi.
1848.gadā sāka veidot Vidrižu kapsētu, kapličas tagadējais zvans iesvētīts 1926.gadā. Virs kapličas dzejnieka Leona Paegles tēva Mārtiņa Paegles kalts krusts.
Pirmo skolu Vidrižos 1870.gadā nodibināja barona fon Budberga māsa Marija, tāpēc tā dēvēta par Marijas skolu. Pirmais skolotājs bija M. Andermanis (strādājis no 1870.gada līdz 1898.gadam), ilggadējs skolotājs – A. Goba (strādājis no 1898.gada līdz 1931.gadam). Bīriņu muižā skola bijusi jau no 1782.gada, un pirmais skolotājs – dzimtcilvēks Miķelis. 1872.gadā dibināta Jērkules skola, bet 1875.gadā uzcelta pareizticīgo baznīcas skola, un 1889.gadā iesvētīta Aleksandra skola (pirmais pārzinis M. Ozols, bet no 1913.gada līdz 1940.gadam – J. Ratnieks).
1872.gadā Igatē atvērta 4 klašu pamatskola, un pirmais skolotājs – J. Melngailis, kas nostrādāja līdz 1876.gadam. No 1890.gada līdz 1917.gadam par skolotāju strādāja J. Zālītis, ilggadēji skolotāji Elfrīda un Artūrs Andrusi. 1974.gadā Igates skola slēgta.
1925.gadā bijušajā Vidrižu muižas dzīvojamā ēkā tika atvērta Vidrižu 6 klašu pamatskola, un pirmie skolotāji – Tekla un Roberts Dālmaņi.
Agrārās reformas laikā muižu zeme tika sadalīta. 1935.gadā Vidrižu pagastā bija 330 saimniecības ar kopējo platību 10 820 hektāri: 3194 hektārus aizņēma aramzeme, 1995 hektārus – pļavas, 1737 hektārus – ganības, 904 hektārus – meži, 502 hektārus – purvi. Darbojās divas ūdensdzirnavas, spirta dedzinātava, alus darītava, pienotava un trīs pārtikas veikali.
1945.gadā Vidrižu pagastā izveidoja Vidrižu un Gravas ciemu, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. 1949.gadā tika nodibināti kolhozi „Bīriņi”, „Vidriži”, „Gārša”, „Austrums”, „Klints”, Mičurina un L. Paegles kolhozi, bet laika posmā no 1950.gada līdz 1967.gadam tie apvienoti un mainīti arī nosaukumi. 1972.gadā L. Paegles kolhozam pievienoja kolhozu „Vidriži”, 1974.gadā – Mičurina kolhozu, un no 1977.gada pastāv viens L. Paegles kolhozs. Galvenās nozares kolhoza laikā – graudkopība, kartupeļu audzēšana, lopkopība (arī aitkopība) un dārzkopība.
1954.gadā Vidrižu ciemam pievienoja Gravas ciemu, 1962.gadā – Bīriņu ciemu, savukārt daļu Vidrižu ciema (padomju saimniecības „Skulte” teritoriju) 1971.gadā iekļāva Skultes ciemā, 1977.gadā – Sējas ciemā.
1990.gadā Vidrižu ciema teritorijā atjaunoja Vidrižu pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vidrižu pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta R daļa un neliela daļa Pabažu pagasta, bet daļa Vidrižu pagasta iekļauta Sējas pagastā, nedaudz – arī Skultes un Limbažu pagastā.
Vidrižu pagasta pārvaldes vēsture :
Rīgas apriņķa Vidrižu pagasta Vidrižu ciema DDP IK
1945. gada 19.decembris - 1949. gada 31. decembris.
Saulkrastu rajona Vidrižu ciema DDP IK
1949. gada 31. decembris - 1956. gada decembris.
Siguldas rajona Vidrižu ciema DDP IK
1956. gada decembris - 1962. gada decembris.
Rīgas rajona Vidrižu ciema DDP IK
1962. gada decembris - 1967. gada 10. janvāris.
Limbažu rajona Vidrižu ciema DDP IK
1967.gada 10. janvātis - 1977. gada 7. oktobris.
Limbažu rajona Vidrižu ciema TDP IK
1977. gada 7. oktobris - 1994. gada 30. maijs.
Limbažu rajona Vidrižu pagasta padome
1994.gada. 1. jūnijs - 2009. gada 31. jūnijs.
Limbažu novada Vidrižu pagasta pārvalde
2009. gada 1. jūlijs -
Rīgas apriņķa Vidrižu pagasta izpildkomiteja
1944. gada 12. oktobris - 1950. gada janvāris
Priekšsēdētāji:
Arvīds Kalniņš - 1944. gada - 1944. gada novembris,
Jānis Hincenbergs - 1945. gada novembris - 1947. gada augusts,
Jānis Blūms - 1947. gada augusts - 1950. gada 1. janvāris.
Sekretāri:
Kārlis Velme - 1944.gada oktobris - 1944. gada novembris,
Jānis Blūms - 1944. gada novembris - 1947. gada augusts,
Leons Jenerts - 1947. gada augusts - 1948. gada janvāris,
Ilga Brodele - 1948.gada janvāris - 1950.gada 1. janvāris.
Vidrižu ciema padome
1945. gada maijs - 1954. gada jūlijs
Priekšsēdētāji:
Kārlis Zeltiņš - 1945.gada maijs - 1945. gada augusts,
Jāzeps Raudovs - 1945. gada augusts - 1947.gada janvāris,
Jānis Pāpe - 1947. gada janvāris - 1951. gada maijs,
Vera Skrastiņa - 1951. gada maijs - 1954. gada jūnijs.
Sekretāre:
Zenta Lāce - 1945. gada maijs - 1954. gada jūlijs.
Gravas ciema padome
1945. gada maijs - 1954. gada jūlijs
Priekšsēdētāji:
Mārtiņš Īzaks - 1945. gada maijs - 1947. gada janvāris,
Jānis Vīgants - 1947. gada janvāris - 1950. gada marts,
Nikolajs Nimma - 1950. gada aprīlis - 1954. gada jūlijs.
Sekretāres:
Ausma Vīgante - 1945. gada maijs - 1946. gada augusts,
Mirdza Baune (Jaundžeikare) - 1946.gada augusts - 1947. gada aprīlis,
Maiga Krūmiņa - 1947. gada aprīlis - 1953. gada marts,
Saulgaida Robiņa - 1953. gada marts - 1954. gada jūlijs.
Vidrižu ciema padome
1954. gada jūlijs - 1994. gada 30. maijs
Priekšsēdētāji:
Zenta Lāce - 1954. gada jūlijs - 1954. gada septembris,
Aleksandrs Melkus - 1954. gada septembris - 1955. gada marts,
Vera Krastiņa - 1955. gada marts - 1959. gada jūlijs,
Nikolajs Nimma - 1959. gada jūlijs - 1960. gada jūnijs,
Broņislavs Veipāns - 1960. gada jūnijs - 1970. gada novembris,
Jānis Mūrnieks - 1970. gada novembris - 1975. gada jūlijs,
Juris Smilga - 1975. gada jūlijs - 1980. gada novembris,
Konstantīns Jaundžeikars - 1980. gada novembris - 1984. gada novembris,
Silvija Ozoliņa - 1985. gada janvāris - 1986. gada jūnijs,
Aleksandrs Vanags - 1986. gada augusts - 1987. gada maijs,
Skaidrīte Zaķe - 1987. gada jūlijs - 1991. gada jūlijs,
Dzintars Jaundžeikars - 1991. gada jūlijs - 1992. gada maijs,
Jānis Ķirsis - 1992. gada maijs - 1994. gada 30. maijs.
Sekretāres:
Saulgaida Robiņa - 1954. gada jūlijs - 1975. gada jūlijs,
Herta Upmale - 1975. gada jūlijs - 1987. gada aprīlis,
Skaidrīte Zaķe - 1987. gada aprīlis - 1987. gada jūnijs,
Maiga Rozenberga - 1987. gada augusts - 1991. gada jūlijs,
Skaidrīte Zaķe - 1991. gada jūlijs - 1994. gada 30. maijs.
Vidrižu pagasta padome
1994.gada 1. jūnijs - 2009. gada 30. jūnijs
Priekšsēdētāji:
Jānis Ķirsis - 1994. gada 1. jūnijs - 1997. gada marts,
Ziedonis Rubezis - 1997. gada marts - 2006. gada decembris,
Jānis Ļevšins - 2006. gada decembris - 2009. gada 31. jūnijs.
Sekretāres:
Skaidrīte Zaķe - 1994. gada 1. jūnijs - 2001. gads novembris,
Inese Ščerbakova - 2001. gada novembris - 2009. gada 31. jūnijs.
Vidrižu pagasta pārvalde
Pārvaldes vadītājs:
Jānis Ļevšins - 2009. gada 1. jūlijs -
Sekretāre:
Inese Ščerbakova - 2009. gada 1. jūlijs -
